Latvijas Pasaules Labākais Blogs

Šodien no nomācošās rutīnas, profesionālās un privātās dzīves likstu akača mani izrāva portāla www.diena.lv raksts, kur bija nopublicēts 4. maija logotips un tā autores (Solvitas Ozolas) skaidrojums tam, lai mums nerastos maldīgs priekšstats par logotipā redzamo.

Atļaušos šeit pārpublicēt logotipa skaidrojumu:

Logotipā attēloti 20 Latvijas neatkarības gadi, kas kā stari aptver mirdzošu saules ripu. Dinamiskā saule simbolizē Latvijas neatkarības atjaunošanu kā panākumus neapturamai tautas kustībai, kas uz visiem laikiem izmainīja mūsu tautas un valsts likteni. Vienlaikus logotips atspoguļo valsts atjaunošanu, kas tāpat kā saules lēkts un riets arvien turpinās un ir mūžīgs process, stāsta Valsts prezidenta Preses dienestā.

Avots: http://www.diena.lv/lat/politics/foto/foto-4-maija-logotips

Jāteic, ka es esmu ļoti vīlies, ka mūsu tautas neatkarības atgūšana tiek salīdzināta ar saules cikliskumu. Nepatīkami, lai neteiktu vairāk. Un šo es saku dūri sitot pret galdu – logotipā nav ne miņas no latviešu tautas, kura vairākkārt ir cīnījusies par savu pastāvēšanu, par savu valodu, par savu neatkarību un nākotni dzimtenē, un kura vairāk par sauli būtu pelnījusi atrasties Latvijas valsts neatkarības deklerācijas pasludināšanas gadadienas logotipā!

Tādēļ, es atļāvos veikt savas korekcijas logotipa dizainā, realizējot  savu pārliecību par to, ka logotipā ir jābūt Latvijas darbaļaužu sastrādātajām rokām, kuras stingri tur uzlekušo sauli, mūsu neatkarību un neļauj tai norietēt, jo tie esam mēs, Latvijas pilsoņi, kas paši nosakam savu likteni. Pateicoties mūsu pašu rokām, mēs esam tur, kur esam.

Es sevi nevaru iedomāties nekā citādi, kā rakstnieku, kurš dzīvo kādā vecrīgas dzīvoklītī, no rītiem iziet piemājas āra kafejnīcā padzert kafiju un smelties iespaidus, vērojot cilvēkus viņu ikdienas gaitās. Ziemā es dotos paceļot un padzīvot dažādās pausaules malās, mazās pilsētiņās, lai iepazītu pasaules kultūru dažādības. Būtībā es briestu savam pirmajam literārajam darbam, bet nespēju izvēlēties tēmu. Viens variants būtu padziļināt Vairoga stāstu, bet otrs varētu būt par populāro – šī brīža situāciju Latvijā. Piedāvāju jūsu vērtēšanai skici:

Visu laiku mēs šausminamies par valdības stulbajiem, pat absurdajiem lēmumiem, kuri bremzē ekonomikas atveseļošanos tādā mērā, ka mēs jau varam runāt par ceļa bruģēšanu uz krīzes zemāko punktu – defoltu. Visi, ar ko esmu runājis, apgalvo, ka valdībā tikuši tikai idioti un viņi paši neapzinās savu darbu sekas. Es tam atsakos ticēt.

Katra cilvēka labvēlību ir iespējams nopirkt, tas nu ir skaidrs, jautājums paliek – par kādu cenu? Atbilde ir vienkārša – jo indivīds ir nabadzīgāks, jo lētāk viņš pārdos savu labvēlību.

Šobrīd sagatavošanās darbi rit pilnā sparā – visur apgriezti iztikas līdzekļi, atlaisti darbinieki, pacelti nodokļi. Ekonomika apēd pati sevi un to mēs atpazīstam no grāmatām kā recesijas spirāli.

Plāns varētu būt sekojošs: Pagaidam, kad ekonomika apstājas, vairs nav jēga glābt bankas un varam devalvēt latu. Bezdarbs, nabadzība, noziedzība..

Pirmais variants

Laiciņu atpakaļ, līdzīgi kā Krievijā, bet ne tik sekmīgi, kāds centās aizvākt no skatuves Latvijas oligarhus. Tīri teorētiski, šajos apstākļos, ja kādam oligarham ir uzkrājumi ārvalstu valūtās, tad pēc lata devalvācijas, uzkrājumu vērtībai vajadzētu dubultoties. Šāds oligarhs, jeb vairāku joint venture izlien no kulāriem un iesaistās politiskās un ekonomiskās situācijas atveseļošanā. Ieguldot šos līdzekļus, nākamās ekonomikas uzplaukumā (kārtējā skrējienā pēc Eiropas dzīves līmeņa) šī vērtība, protams, vairākkāršotos. Tiekot pie valsts līdzekļiem, būtu iespēja savai uzņēmējdarbībai nodrošināt vēl labvēlīgāku vidi. Visi priecājas un mīl jauno līderi, un dzīve rit tālāk.

Otrais variants

Cīņa ir par ietekmi buferzonā – Austrumi VS Rietumi. Te jau varam spekulēt par pro-austrumiskajiem un pro-rietumiskajiem līderiem (šādu ideju uzvedina pašvaldību vēlēšanu iznākums).

Teorētiski, ir pienācis laiks izšķirošajai cīņai pirms saeimas vēlēšanām. Pro-rietumsiskās, atvainojos, labējās partijas apzināti deva ceļu kreisajiem, lai latviešiem iezvanītos atmodas signāls un kreiso uzvaru pašvaldībās aizēnotu visas krīzes samazgas (sākot ar 500 milj. apgriezumu budžetā). Asociatīvā līmenī tiek manipulēts ar tautas domu, lai nākošajās saeimas vēlēšanās no pelniem atdzimtu oranžais Fēnikss, iespējams, pat spēcīga labējo bloku asimilācija. Jauno politisko līderu izkārtnīte pauž atbalstu kreiso panākumiem sociālajā sfērā un gūst pārliecinošu uzvaru vēlēšanās, un dzīve rit tālāk.

Vēl tik jārada galvenie varoņi un viņu piedzīvojumi, kuluāru dubļi, dzīvību apdraudošas situācijas, revolūcijas atmosfēra un patriotiskais gars.