Vakar pēcpusdienā es aizgāju nopirkt pienu, ko pieliet pie kafijas. Pie kafijas es leju daudz piena, vairāk kā pusi krūzes. Iegāju veikalā, atradu Latvijā slauktu, nevis lētāko leišu pienu. Es vienmēr atbalstu vietējos pārtikas ražotājus. Lai nu kā, bet novietojis paku uz slīdošās lentes, es stāvēju un kaut ko biju aizdomājies, līdz manu uzmanību izsita no ierindas divi maizes klaipi, kuri ar blīkšķi piezemējās pie manas piena pakas. Es pagriezos, lai redzētu kā izskatās cilvēks, kuram piemīt daudz nekaunības un par maz vietas uz slīdošās lentas. Tur stāvēja tantuks, bet nu tāds tantuks, kurš pa gabalu vēsta, ka nebūs nekāda amzierēšanās. Uz āru izvirzīts žoklis, vietumis, mutes rajonā, no ādas izspiedušies biezi, balti mati, viegli iegrimušas acis un tumši riņķi ap tām, laika un neskaitāmu cīņu izvagota āda. Šādu tantuku čakarēšana ir visinteresantākā, jo viņas ir iemācījušās par sevi pastāvēt un aizstāvēties visdažādākajās situācijās. Viņa izlika uz lentas dažus dārzeņus, gabalu siļķes un biezpienu. Kad viņa paskatījās uz mani, es uzreiz novērsos. Pārmācīšanas plāns bija gatavs, atlika klusi cerēt, ka tas izdosies.
Es stāvēju, nereaģēju un speciāli nenoliku to plastmasas stienīti, kurš domāts, lai atšķirtu dažādos pirkumus. Arī tantuks nepacentās nošķirt savus maizes klaipus no manas piena pakas, noteikti domādama, ka jaunajam vīrietim tas būtu jādara. Gabaliņu pa gabaliņam, lenta virzīja manu piena paku ar blakus esošajiem maizes klaipiem pie kasieres. Kad kasiere “nopīkstināja” piena paku, viņa satvēra vienu no maizes klaipiem un jautāja vai arī tie ir mani un es atbildēju apstiprinoši. -Jā, piens un maize ir mani- Taustiņš uz kases aparāta, vēl viens ”PĪKŠ” un tantuks pēkšņi attapās. Viņa burtiski satrūkās, it kā būtu pamodusies no slikta sapņa. Viņa nedrošā, saraustītā balsī sāka stāstīt kasierei, ka tā esot bijusi viņas maizīte. Es paskatījos uz kasieri un piemiedzu aci, savācu naudiņas atlikumu, čeku, produktus un gāju projām. Vēl tik pagriezos, lai redzētu tantuka sejas izteiksmi. Tantukam rokas bija saliektas 90 grādu leņķī un savilktās dūres piespiestas pie torsa. Viņa man sekoja ar niknu skatienu un viņas izbīdītā apakšlūpa raustījās, domājams, kāda sena lāsta ritmos.