Latvijas Pasaules Labākais Blogs

Juris no nemirst.lv uzaicināja mani padalīties ar 7 personīgiem faktiem. Tad nu lūdzu:

1. Iepērkoties Stockman veikalā, es vienmēr runāju angļu valodā. Tas piestāv manam imidžam.

2. Kad man prasa kādas ielas, veikala, vai cita topogrāfiska objekta atrašanās vietu, es izmantoju sava iPhone 3G (16 Gb) Globālās Pozicionēšanas Sistēmu (GPS) un kartes, lai vizuāli norādītu ceļu.

3. Es nekad nedodu citam savu iPhone 3G (16 Gb) rokās, ja vien konkrētā persona nav kāda Apple produkta īpašnieks.

4. Aptuveni 7 gadu vecumā (1./2. klasē) man bija iedomāts draugs Uģis. Mēs kopā lasījām teikas un dedzinājām māsas lelles. Vecākiem tas šķita jocīgi, tādēļ trešo klasi pabeidzu mājās ar privātskolotāja palīdzību.

5. Visi zin, ka es neuzskatu vīrieti par vīrieti, ja tam nav alusvēdera, bet neviens nezin – kādēļ. Šis vīrieša etalons nostiprinājās manā apziņā, kad gāju, laikam, 5. klasē. Tad man bija labākais draugs Toms. Tomiņš (tā klasē viņu visu sauca) dzīvoja pa ceļam uz skolu, tādēļ, no rītiem, es mēdzu ieskriet pie viņa, lai kopā turpinātu ceļu uz skolu. Kādā no šīm reizēm, es iegāju Tomiņa dzīvoklī, bet viņš vēl kārtoja somu. Kamēr es gaidīju Tomiņu, viņa opītis ēda brokastīs maizītes ar aknu desu un dzēra šķīstošo kafiju “Liepāja”. Tomiņš stāstīja, ka viņa opītim esot “zelta rokas” un, ka viņš labojot dzīvoklī pilnīgi visu. Tā nu es mīņājos koridorī, kad Tomiņa opītis mani paaicināja virtuvē. “Tu gribi redzēt – kāds izskatās īsts vīrietis?” Jautāja Tomiņa opītis. Es pat nepaspēju neko bilst, kad opītis jau stāvēja virtuves vidū ar atsegtu halātu. Apakšveļas viņam nebija, bet lielais alusvēders meta ēnu pār spalvainajām kājām līdz pat pēdām. Kopš tās dienas man bija nostiprinājies viedoklis, par to – kādam jāizskatās vīrietim.

6.  Kristapa slepenajā Star Wars fanu pulciņā es esmu otrais pēc ranga – Jedi Council Member.

7. Uz mana tualetes poda vāka ir Windows logo.

Stafetes kociņu tālāk nododu cibiņčabulītim affair un mazheks, jo viņiem ir ko teikt par midžetpronu.

Vispirms man jāatvainojas, ka sen nebiju rakstījis. Piedodiet.

Vairākas nedēļas esmu pavadījis viesojoties dažādās Eiropas valstīs, piedalījies visdažādākajās konferencēs. Visbeidzot, pagājušās nedēļas nogalē, uzaicināju kolēģi no nemirst.lv uz IT forumu Tallinā. Ar to arī noslēdzās nogurdinošā ceļošana pa Eiropu. Jūs padomājāt, ka es esmu pārvedis suvenīrus un foto ar arhitektūras šedevriem? -Nē. Es atvedu atmiņas par paneļdiskusijām, brainstorming diskusijām un strīdiem ar NVO pārstāvjiem. Powoerpoint prezentācijas man vēl ilgi rādīsies murgos. Visās konferencēs, visās prezentācijās, visās diskusijās, kā lentenis zarnu traktā, caurvijās viena tēma – ekonomiskā krīze.

Kopenhāgenā es biju uz neformālu diskusiju par sociālajiem tīkliem un globalizāciju. Man bija izdevība apspriesties ar kādu britu blogeri, kurš, pateicoties ekonomiskajai krīzei, ir kļuvis tik turīgs, ka pametis darbu kādā finanšu kompānijā. Viņš arī neslēpa kā – aicinot lasītājus uz diskusiju, izstrādājot metodes un ieteikumus kā mazināt krīzes ietekmi uz iedzīvotājiem. Viņa bloga apmeklējums Google analītiķī esot “izdūris caurumu viņa monitorā.” Pat reklāmas baneru cenu krišanās nav traucējusi viņam ļoti labi nopelnīt. Gandrīz visi atzina, ka arī viņu valstīs esot līdzīgi, cilvēki meklējot iespējas kā izvairīties no krīzes, vai nesāpīgāk to pārdzīvot.
Atgriežoties Latvijā, es sāku pētīt mūsu blogosfēras attieksmi pret krīzi. Un šeit ir kopsavilkums: Read more…