Meteorīts un cūku gripas pirmais upuris
Centīšos savīt aktuālā kopsavilkumu.
Pandēmija, dārgie lasītāji. Tas nu beidzot ir noticis, sensacionālā piecpadsmit minūšu slava pirmajam H1N1 nelaiķim. No 90 saslimušajiem nomira viens. Šausmīgi, vai ne?
Bet, vai jūs ziniet, ka no tiem 90 ar sidrs un asinsvadu slimībām nomirs 18 cilvēku, 12 nomirs no vēžā, ar trieku nomirs 4 un divi aizies bojā nelaimes gadījumā? Piedevām, tam vienam bija 51% iespējamība nomirt ar kaut ko no augstāk minētā.
Bet ziniet, kas mani visvairāk fascinē? –Uzpūstā sensācija. Dažreiz atšķiru ziņas un pamanu tur drūmiem burtiem rakstītu virsrakstu, ka valstī X, ar H1N1 saslimušo skaits tuvojoties 250! Un nevis mirušo, bet saslimušo. Ja raksts ir sarkastisks, es pasmejos līdzi, bet, ja rakstā katra rindkopa brēc par epidēmiju, vakcīnu trūkumu un karantīnu, man gribas iesist raksta autoram pa seju. Tradicionālie mediji ir stulbi vai izsalkuši?
Meteorīts ir lielisks piemērs tam, kā izgāzās tradicionālie mediji un parāva līdzi meteorīta autorus. Bet šis gadījums ir unikāls ar to, ka mēs sagaidījām “sensācijas” atrisinājumu. Bieži vien gadās, ka runājot par kādu senāku notikumu, saruna apraujas, jo neviens nezin kas notika tālāk. Pieprasījums rada piedāvājumu? Ja tā, tad lielāko daļu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju interesē, pārsvarā, bulvāru prese. Intrigas, noslēpumainās varoņu personības, kas aiz kā stāv, kurš ir kura pusē. Pretīgi. No sarunas par meteorītu nebija iespējams izvairīties ne pīpētavā, ne pusdienojot, kur nu vēl blogosfērā un sociālajos medijos.
Dažreiz es mēdzu šausmināties, kad iedomājos, ka kāds idiots varētu ielikt twitterī tanka bildi un paziņot, ka to nofotogrāfējis Krievijas pierobežā. Ieslēgtos nacionālās paranojas trauksmes sirēna un visi žurnālisti realizētu savas karjeras gaidītāko notikumu – uzklabinātu virsrakstu “KRIEVI NĀK!” Es ceru, ka nav tā, ka es būtu tikko iedevis kādam mērkaķim granātu.
Turpinot domu par to, ka visas ziņas pasniedz virspusēji un reti atgriežās pie tām, lai pārbaudītu progresu. Sevišķi regulāri tas ir saistībā ar mūsu valdības nepopulārjaiem lēmumiem. Bet reti man ir tas prieks dzirdēt medijos pamatojumu kādam no šiem lēmumiem. Kur ir iemesli? Kur ir pamatojums kārtējam idiotiskajam lēmumam? Kur ir alternatīvas? Kur ir situācijas analīze? Priekšlikumi? Aizmirsāt?
Bet, par krīzi runājot, jāatzīst, ka tā uzņem šaušalīgus apgriezienus. Kad sāku studēt, vairākus semestrus mācību grāmatās atkārtojās princips par slaukšanu ar nodokļiem treknajos gados un nodokļu samazinājumu un/vai valdības izdevumu palielināšanu liesajos gados. Kaut arī ekonomikas modeļi un politiskās iekārtas noveco, tas, kas šobrīd notiek, izskatās pēc brutālas izdrāšanas un “uzsēdināšanas uz adatas”. Līdzīgi kā bankas to darīja ar katru no mums individuāli, šobrīd mēs visi esam kļuvuši par piespiedus brīvprātīgiem donoriem. Bet, ja jūs vēlaties zināt manas domas par ekonomisko situāciju un atkarību no atkarības, dodieties šeit un izlasiet. Būtu jauki, ja jūs arī nobalsotu (katru dienu). Paldies.
