Par iPad un Linux
Jau dažus mēnešus atpakaļ, man bija doma par jaunu sadaļu savā blogā, kur es varētu uzrakstīt arī kādu nekreatīvu revjū par Rīgas publiskajām barotavām, bet iesākšu ar mazliet citu stāstu.
Vakar sanāca gara diskusija par un ap iPad, centos un mocījos saspiest 140 zīmēs pēc iespējas vairāk sava viedokļa, šorīt nospļāvos un izmantoju šim nolūkam savu publisko vemtni. Čiepsteklī es paudu savu viedokli, ka iPad ir pietiekami labs, lai uzskatītu to par lielu soli nākotnē – tādā kā es to biju iedomājies. iPad ir domāts kā interneta skatīšanās un e-grāmatu lasīklis, tas ne tuvu nav domāts kā pilnvērtīgs dators uz kura īsināt laiku spēlējot kādu spēli, vai piņķerēties kādā grafiskajā programmā. Un ne tikai tādēļ, ka tam ir iPhone OS, bet tā hārdvāre ir par švaku. Un nē, es nesaku, ka vajadzētu sastūķēt astoņkodolu procesoru un videokarti, kura uzkarst līdz 90˚C (jo muļķim skaidrs, ka tas palielinātu izmērus un samazinātu akumulatora darbības laiku), šis jaudīgais CPU un GPU varētu atrasties nelielā kasītē uz galda, kur Tu piesēdies, iebāz savu daiktu (iPad’u) un, knosot kājas, pasit cūkas iekš World of Warcraft, vai padari savas draudzenes bildes monohromas, lai viņa labi izskatītos vismaz draugu galerijā.
Un nē, VPN šeit neder, jo iPadam būtu jāspēj saņemt un sazīmēt vismaz 24 kadrus sekundē, pat, ja tas tiktu pielāgots grafiskajām aplikācijām/filmu un spēļu straumēšanai.
Kas attiecas uz manu izteikumu par to, ka Linux vienmēr būs paraolimpietis, kura vienu roku un kāju ir kāds patentējis, tad uzreiz pasaku – tas nebija domāts kā uzdirsiens Linuxam kā tādam. Tas drīzāk bija skumju puksts par to, ka Linux nekad nebūs tik dižens, cik tas, teorētiski, varētu būt.
Tik tālu, cik stiepjas mana saprašana un lietošanas pieredze - kernelim nav ne vainas, problēma ir ar visu to, ar ko kernelis tiek apausts. Ubuntu live cd ne vienu vien reizi ir mani glābis no televizora skatīšanās, vai grāmatas lasīšanas, kad pēc nekustīgā “zilā nāves loga” nekas negāja tālāk par nekustīgo melno logu, kurā bija apgalvojums, ka es šovakar vairs neredzēšot savu Windows XP. Pēc tam, kad āfrikāniski bungu ritmi ziņoja, ka Ubuntu ir pilnībā ielādējies, es nevarēju pat noklausīties *.mp3, jo mp3 ir faking restricted format, lai to varētu, man bija jāpiekrīt kaut kādiem noteikumiem, kuriem, protams, es pat neuzmetu aci un lejup-jāielādē fakinie restrikted formātu kodeki, bet, lai tos lejupielādētu, man bija vajadzīgs internets. Portatīvajiem datoriem arī šeit būtu problēma, jo ej un piedabū bezvadu tīkla karti darboties bez pusstundas gūglē. Protams, joprojām pastāv mūžīgā draiveru problēma, kas ir tieša ražotāju neizdarība un nevēlēšanās uzturēt vēl dažus developerus.