Delikātās, skaistās būtnes.
Ciest nevaru šo gadalaiku. Katru oktobri sākas pelēkās apātijas gadalaiks un tas velkas līdz jūnija sākumam. Auksts un slapjš, tādēļ es to mēdzu dēvēt par nekrofīla sapni. Ap šo laiku manī atmostas īsts latvietis - es noslēdzos sevī, negribu nevienu satikt, negribu dzirdēt par citu problēmām. Es pat ziņas nelasu ziemā. Patiesību sakot, nav arī vērts lasīt ziņas, tur vienmēr ir viens un tas pats - sīks, nenozīmīgs notikums, kurš pazūd aiz uzpūstā virsraksta. Es labprātāk palieku mājās ar grāmatu, nevis eju satikt draugus.
Pirms dažām dienām es devos uz bibliotēku. Pat nezināju, ko tieši gribēju lasīt, tāpēc sēdēju pie datora un meklēju grāmatu nosaukumus pēc dažādiem atslēgas vārdiem, cerēdams, ka kāda no atrastajām grāmatām iepatiksies no pirmā skatiena. Bibliotēka ir patīkama vieta, tur valda klusums, milzīgs zināšanu un piedzīvojumu klāsts, un pārsvarā – daiļais dzimums. Protams, man ir patīkami uzturēties daudzu sieviešu sabiedrībā. Read more…